Vienvakar ar milzu ekspektācijām nopirkt kādu patiesi lielisku ķīniešu štruntu devos uz ķīniešu veikalu Rīgā - “China Town”. Nezinu, vai pie vainas dziļi apziņā mītošais teiciens par to, ka katram īstenam ķīnietim dzīvē jāizdara 3 lietas, proti, jāizgatavo džinsi, kedas un magnetafons, vai arī tajā pašā dienā ķīniešu ēstuvē “Panda” redzētā bezgaumīgi lieliskā plastikāta kļava… bet nudien cerēju nopirkt kaut ko krāsainu, jocīgu un lētu.

Veikals atrodas Vienības gatves “Maximā”. Tur pavisam viegli nokļūt ar 27.trolejbusu, jākāpj ārā vai nu galapunktā, vai vienu pieturu pirms galapunkta (Graudu iela). Veikals ir pārsteidzoši plašs, plašas arī ailes starp plauktiem. Piedāvājumā - apavi, rotaļlietas, somas, apģērbi, veļa, zeķes, bižutērija u.c. Varētu teikt - vesels ķīniešu universālveikals. 

Bet… (un saku to ar patiesu nopūtu) Acīmredzot ķīniešu tirdzniecības politika neļauj ar godu atvērt veikalu, kur viņu valsts vārdu nestu nekvalitatīvas un patiesi lētas preces. Viss veikala sortiments šķiet pārdomāti izvēlēts. Viss ir kārtīgs, vienkāršs un … tik ļoti redzēts citur.

Pacilāju zābakus par 11 Ls (nocenoti no ~23 Ls) un nodomāju “ar tādiem pilns Centrāltirgus”, aptaustīju vienkāršus baltus šķīvjus par 3 Ls un nodomāju “tādus Rimčikā reizumis tirgo lētāk”, pat uzmērīju 2 krekliņus, bet arī tie neielīksmoja sirdi. Visbeidzot sapratu, ka nav ko sevi mocīt… un tipināju atpakaļ uz trolejbusu ar savu iedomu plastikāta kļavu, kuru šoreiz nebija lemts iegādāties.