Pagājušajā nedēļā ar lielu rūpību izlasīju rakstus par to, kādas dāvanas svētkos vēlētos saņemt sievietes un kādas — vīrieši. Lai gan abos rakstos tas netiek īpaši uzsvērts, ir skaidrs, ka tās nav instrukcijas dāvanai tantei Jepestīnei vai pumpainajam čalim no IT departamenta, te ir darīšana ar daudz smalkākām matērijām. Bet ko tad, ja šobrīd jēdziens “dāvana mīļotajam” šķiet kaut kas tikpat abstrakts kā “Tungutskas meteorīts”, proti, šajos svētkos esi viens?
* Tu tāds neesi vienīgais. Statistika ir skarba. Kopš zviedru zinātnieks 2000.gadā publicēja savu pētījumu, kas atklāj patiesību par reālajām iespējām satikt otru pusi, var droši secināt, ka Dievzemītes populācijā Tev “īstais” ir tieši viens pretējā dzimuma cilvēks.*
*“Un svētki atkal nav bijuši ne tik sirsnīgi, ne skaisti, kā kartiņās novēlēts”. Es ticu, ka ir mājas, kur svētkos patiešām valda labticīgs miers un saskaņa. Ļaudis runā pieklusinātā balsī, ieklausās citos un visādi citādi smalki iznesas. Mūsmājās tā nenotiek. Man ir aizdomas, ka manā mammā ir ieslēpts uzvelkamā pulksteņa mehānisms, kuru viņa uzkruķī svētku priekšvakarā un “pa rum pum pum pum”  visus svētkus. Kulminācija ir sasniegta brīdī, kad kāds publiski apšņukstas vai ar blīkšķi aizcērt durvis u.c. Tad ir gatavi iet uz baznīcu, jo tēvs stoiciskā mierā pa to laiku jau ir paspējis izgreznot eglīti. Man ir aizdomas, ka daudziem ir līdzīgi, tikai labāk nokodīs sev pirkstus, nekā šito atzīs. 
*Lielākā daļa dāvanu pēc svētkiem sagādā vairāk raižu kā prieka. Netici? Izlasi šo. Sveces, vannas putas un “visādi plīša kverpļi” vēl ir ciešami. Dāvinātas tiek arī kristāla figūriņas, CD ar relaksējošām skaņām un suņa barošanai paredzētās bļodiņas.
*Izdomā pats savas tradīcijas. Tieši šajos svētkos Tev ir dota iespēja tos pavadīt pēc sirds patikas. Var iztaisīties par pilnīgu muļķi ziemeļbrieža kostīmā apciemojot kāpņutelpas kaimiņus, nihilistiski pavadīt dienu pidžamā pie tv, vai arī pieteikties draugu māju apciemot Ziemassvētku vecīša kostīmā, lai bērniem prieks. Tas, ka vari izvēlēties, kur, kādā kompānijā un vai vispār svinēt, patiesībā ir sasodīti forši. 
*Un visbeidzot — uzdāvini sev kaut ko. Vislabāk — sajūtu, ka piedot pats sev. Šie svētki ir tādi, kādi tie ir, un Tu nenieka neesi noziedzies vai izdarījis nepareizi :)
*Thnx @Sidraba par iedvesmu pārdomām ;)   
Foto no personiskā arhīva. 2008. gads, dzīvnieku preču veikals San Antonio, TX. 

Pagājušajā nedēļā ar lielu rūpību izlasīju rakstus par to, kādas dāvanas svētkos vēlētos saņemt sievietes un kādas — vīrieši. Lai gan abos rakstos tas netiek īpaši uzsvērts, ir skaidrs, ka tās nav instrukcijas dāvanai tantei Jepestīnei vai pumpainajam čalim no IT departamenta, te ir darīšana ar daudz smalkākām matērijām. Bet ko tad, ja šobrīd jēdziens “dāvana mīļotajam” šķiet kaut kas tikpat abstrakts kā “Tungutskas meteorīts”, proti, šajos svētkos esi viens?

* Tu tāds neesi vienīgais. Statistika ir skarba. Kopš zviedru zinātnieks 2000.gadā publicēja savu pētījumu, kas atklāj patiesību par reālajām iespējām satikt otru pusi, var droši secināt, ka Dievzemītes populācijā Tev “īstais” ir tieši viens pretējā dzimuma cilvēks.*

*“Un svētki atkal nav bijuši ne tik sirsnīgi, ne skaisti, kā kartiņās novēlēts”. Es ticu, ka ir mājas, kur svētkos patiešām valda labticīgs miers un saskaņa. Ļaudis runā pieklusinātā balsī, ieklausās citos un visādi citādi smalki iznesas. Mūsmājās tā nenotiek. Man ir aizdomas, ka manā mammā ir ieslēpts uzvelkamā pulksteņa mehānisms, kuru viņa uzkruķī svētku priekšvakarā un “pa rum pum pum pum”  visus svētkus. Kulminācija ir sasniegta brīdī, kad kāds publiski apšņukstas vai ar blīkšķi aizcērt durvis u.c. Tad ir gatavi iet uz baznīcu, jo tēvs stoiciskā mierā pa to laiku jau ir paspējis izgreznot eglīti. Man ir aizdomas, ka daudziem ir līdzīgi, tikai labāk nokodīs sev pirkstus, nekā šito atzīs. 

*Lielākā daļa dāvanu pēc svētkiem sagādā vairāk raižu kā prieka. Netici? Izlasi šo. Sveces, vannas putas un “visādi plīša kverpļi” vēl ir ciešami. Dāvinātas tiek arī kristāla figūriņas, CD ar relaksējošām skaņām un suņa barošanai paredzētās bļodiņas.

*Izdomā pats savas tradīcijas. Tieši šajos svētkos Tev ir dota iespēja tos pavadīt pēc sirds patikas. Var iztaisīties par pilnīgu muļķi ziemeļbrieža kostīmā apciemojot kāpņutelpas kaimiņus, nihilistiski pavadīt dienu pidžamā pie tv, vai arī pieteikties draugu māju apciemot Ziemassvētku vecīša kostīmā, lai bērniem prieks. Tas, ka vari izvēlēties, kur, kādā kompānijā un vai vispār svinēt, patiesībā ir sasodīti forši. 

*Un visbeidzot uzdāvini sev kaut ko. Vislabāk  sajūtu, ka piedot pats sev. Šie svētki ir tādi, kādi tie ir, un Tu nenieka neesi noziedzies vai izdarījis nepareizi :)

*Thnx @Sidraba par iedvesmu pārdomām ;)   

Foto no personiskā arhīva. 2008. gads, dzīvnieku preču veikals San Antonio, TX. 

  1. merrycrisis posted this
Blog comments powered by Disqus