Šajās piezīmēs biju nosolījusies būt praktiska, taupīga un absolūti materiālistiska. Mācīties, lauz sevi, skaitīt santīmus un šajā pieredzē dalīties ar citiem. Šoreiz gan sanāca savādāk, mazliet par šīs lietas nemateriālo pusi…
Pilns internets un žurnālu slejas ar padomiem, kā piesaistīt naudu, laimi, veiksmi, mīlestību u.c. Neirolingvistiskā programmēšana, Esmeraldas amuleti un, protams, filmas “The Secret“ iedvesmoto ļaužu stāsti. Tas, ko un kā darīt, lai paliek, katra paša ziņā, bet es pavisam noteikti varu izstāstīt, ko nedarīt.
Saruna pie vīna glāzes ar draudzeni, līdz pusītei noskatīta jau minētā filma “The Secret”, samocīts vārdadienas apsveikums (sak, “visu ko gribi, salīmē kolāžiņā un būs, hi hi hi” un šodien atskārsme…
… kolāžiņas, kolāžiņas… Pumpas, pirmā mīla, ak, “sweet sixteen”… Pilnas klades biju pielīmējusi. Klades, dienasgrāmatas un pat šādus tādus plakātus. Sēžu tagad uz balkona un nesaprotu, ko ar to visu, lai dara… Un prātā viena vienīga doma: “Kāda velna pēc tu to darīji?” Jo daudzas, jo daudzas mazās žurnālu krikatas piepildījās ar apbrīnojamu precizitāti… vēl pirms sešiem, pieciem un trim gadiem…
Morāle - nu neko :) Nekas traks jau nav noticis. Jāņem atkal šķēres un jāplāno nākamā desmitgade :)
p.s. Pēdējo bildi neņemos komentēt :D Mans pubertitātes ” es” nebija tik spēcīgs, lai ietekmētu arī Žoržu :D
